Saturs
    . Saturs
1. Ievads.
2. Uz??mums.
3. Uz??muma sh?ma.
4. T?tad kas ir veiksm?gs mened?eris?
5. Vad?bas teor?tiskais izkl?sts.
6. Varas veidi.
7. Vad??anas stili.
8. T?ma: “elko?a saj?ta”.
9. Nosl?gums.
    . Literat?ras saraksts.
                                   Ievads
      Katr? uz??mum? pamats un galven? bag?t?ba vienm?r bija un b?s cilv?ki.
Bija laiki, kad uzskat?ja, ka  autom?ti  vai  roboti  izspied?s  cilv?ku  no
vair?k?m  organiz?cij?m   un   beidzot   uzst?d?s   p?rsvaru   robota   virs
darbiniekam.
      Kaut gan  ma??na  ar?  palikusi  par  pilnv?rt?gu  saimnieku  vair?kos
tehnolo?iskos un vad??anas processos un izspieda cilv?ku piln?gi vai  da??ji
no atsevi???m  organiz?cijas  sada??m,  cilv?ka  loma  un  noz?me  ne  tikai
nesamazin?j?s, bet pat  pieauga!  Pie  tam  cilv?ks  palicis  ne  tikai  par
visv?rt?g?ko organiz?cijas resursu, bet ar? visd?rg?ko.
      Daudzas organiz?cijas gribot izdal?t savu noz?mi un  nadarb?bas  lielu
apjomu, run? ne  par  t?s  ra?o?anas  sp?kiem,  ra?o?anas  vai  re?liz?cijas
apjomu, finansi?lo potanci?lu utt, bet par darbinieku  skaitu  organiz?cij?.
Laba  organiz?cija  maksim?li  efekt?vi  cen?as  izmantot  savu   darbinieku
potenci?lu. Cen?as darbiniekiem v?idot visus apst?k?us  lai  var?tu  piln?gi
velt?t sevi darba processam un att?st?t savu potenci?lu.
      Tas viss ir viena no pus?m attiec?b?s starp cilveku  un  organiz?ciju.
Bet ir ar? cita puse ?im attiec?b?m, kura r?da  to,  k?  cilv?ks  skat?s  uz
organiz?ciju, uz to, k?du lomu t? sp?l? vi?a dz?v?, ko t?  vi?am  dod,  k?du
noz?mi vi?? redz sav?s attiec?b?s ar organiz?ciju.
      Liel?ka  cilv?ku  da?a  gandriz  visu  savu  apzin?go   dz?vi   pavada
organiz?cij?s. S?kot no b?rnud?rza un beidzot ar  veco  cilv?ku  pansion?tu,
cilv?ks apzin?gi vai neapzin?gi, ieintereseti  vai  bez  intereses  piedal?s
organiz?cijas dz?v?. Dz?vo p?c  t?s  likumiem,  rada  attiec?bas  ar  citiem
organiz?cijas biedriem, kaut ko atdodod, bet ar? kaut ko sa?emot no t?s.
      St?joties savstarp?j? iedarb?b? ar uz??mumu, cilv?ks  interes?jas  par
da??diem aspektiem ??s  iedarb?bas,  kas  nosaka:  ar  ko  cilv?kam  j?ziedo
organiz?cijas interes?s, ko un kad, un k?dos apjomos vi?am j?dara  uz??mum?,
ar ko un k?du laiku iedarboties organiz?cij?, ko dos vi?am uz??mums  uc.  No
t? atkar?gi t?di aspekti k?: vai ir cilv?ks  apmierin?ts  ar  attiec?b?m  ar
organiz?ciju,   vi?a   attieksme   pret   uz??mumu   un   vi?a   ieguld?jums
organiz?cijas darb?b?.
      Uzst?dot ierobe?otu savienojumu dot?m div?m pus?m, cilv?ka un uz??muma
attiec?b?s, tas ir viens no svar?g?kiem mened?menta  uzdevumiem,  t?d??,  ka
tas dod iesp?ju rad?t pamatu — labv?l?gai uz??muma vad??anai.
      Galven?s vad?t?ja lomas un funkcijas ir tas — lai past?v?gi  kontrol?t
un  koordin?t  uz??muma  darba  un  m?r?u  izpildi.  Lai  pieagtu   uz??muma
finansi?lais st?voklis  un  autorit?te,  k?  ar?  darbinieku  labkl?j?ba  un
pieredze.  Tas  viss  ir  ?oti  svar?gs,  jo  no  t?  ir  atkar?ga  uz??muma
konkurentsp?ja.
      M?su laikos, sal?dzinot ar  nesenu  pag?tni  ir  situ?cija  –  jebkur?
uz??m?jdarb?bas sf?r? ir p?r?k daudz l?dz?gu uz??mumu un konkurence  ir  tik
ne??l?ga,  ka  izdz?vo  tikai  visstipr?kais,   pieredz?jis,   paciet?g?kais
uz??m?js.
     Tie?i par uz??m?ja veiksm?gu darb?bu es grib?tu izp?t?t sav? darb?.
                                  Uz??mums
      Par  p?t?juma  objektu  es  izv?l?jos  man  paz?stamu  uz?emumu   kur?
galvenais virziens un darb?ba ir Nekustamais  ?pa?ums.  Uz??mums  funkcion?,
k? patst?v?ga komp?nija kop? 2000. gada. Firma ir  diezgan  jauna,  bet  t?s
sasniegumi ir redzami pat no malas. Var teikt ka nodarb?bas n??a ir  diezgan
veiksm?gi izv?l?ta, to ar? pier?da past?v?gs darbinieku  pieaugums,  k?  ar?
to finansi?la labkl?j?ba.
      Pied?v?ti pakalpojumi:
 . Ar nekustamo ?pa?umu saist?tu projektu mened?ments.
 .  Interneta projekti, m?rketings, rekl?ma.
 . Nekustama ?pa?uma objektu p?rvald??ana, administr??ana un apkalpo?ana.
 . Nekustama ?pa?uma tirgus anal?ze.
 . Juridiskie pakalpojumi.
 . Dz?vok?u privatiz?cija, par?du apmaksa uz kred?ta.
 . Nekustama ?pa?uma v?rt??ana.
 . Apdro?in??ana.
 . Nekustama ?pa?uma objektu pirk?ana, p?rdo?ana, ?re.
 . M?kleru pakalpojumi.
 . Interneta port?ls –“Gids Nekustama ?pa?uma Tirg?”.( www.realty.lv )
                               Uz??muma Sh?ma
   Nodarbo?anas sf?ras ir diezgan  daudz  un  t?s  protams  prasa  past?v?gu
uzraudz?bu  un  kontroli.  Uzskatu,  ka  te  rodas  vad?bas  pirm?s  k??das:
pakalpojumu  kl?sts  ir  p?r?k  pla?s  lai  to  var?tu  kontrol?t  vien?gais
vad?t?js. Vin? nesp?j pilnveid?gi veikt savu darbu un organiz?t –  kontrol?t
savu pak?auto darb?bu. T?p?c, ka te satiekas vair?kas sf?ras: gan  nekustama
?pa?uma projektu  vad?bas  noda?a,  gan  rekl?mas  noda?a,  gan  statistikas
noda?a, gan juridisk?, apdro?in??anas utt.
   Lai to var?tu kontrol?t b?tu pareizi sad?l?t  vad?t?ja  pien?kumus  starp
vair?kiem firmas darbiniekiem. Lai tie  var?tu  sniegt  vad?t?jam  apkopotu,
noteikt?s noda?as  inform?ciju,  vai  atskaites  par  padar?to  darbu.  T?d?
veid?, es uzskatu, ef?kt?v?k var?tu sekot l?dzi atsevi??u uzdevumu un  m?r?u
?steno?anai un izpildei kolekt?v?.
   Uz?emuma darba kolekt?vs nav liels – nav mazs. Komp?nij? str?d?  aptuveni
divdesmit  pieci  cilv?ki,  ieskaitot   vad?bu   un   ierindniekus.   Firmas
darbinieki atrodas da??d?s telp?s/noda??s un  neredz  viens  otru,  t?  tiek
atdal?ta vad?ba no p?r?jiem darbiniekiem. T?d? veid?  darbiniekiem  uztic?ts
darba process, kur?  vad?bai  nav  nepiecie?am?bas  iejaukties,  jo  tas  ko
padara kolekt?vs apmierina apsol?t visus.  Uzskatu,  ja  komp?nijas  iek??ja
politika ne tikai ?em, bet ar? dod saviem darbiniekiem, tad  ar?  discipl?na
uz??mum? b?s augst? l?men?. Nevajadz?s nov?rot, k? skol? k?dreiz  skolot?js:
lai ne?piko, vai neslin?o. Jo cilv?ki  j?t  ka  vi?i  ir  nedal?ma  uz??muma
sast?vda?a, ka vi?i IR vajadz?gi, ka vi?i ir — KOMANDA.
                     T?tad kas ir veiksm?gs mened?eris?
Lai k??tu par veiksm?gu mened?eri, Jums vajadz?tu b?t:
      . Psihologam.
      . Organiz?toram.
      . Draugam.
      . Skolot?jam.
      . Ekspertam, uzdevumu sast?d??an?.
      . L?deram.
      . Cilv?kam, kas prot uzklaus?t citus.
                        Vad?bas teor?tiskais izkl?sts
      Katr? uz??mum? j?cen?as pan?kt kolekt?vo darbu. Tas  noz?m?  sadarb?bu
bet ne draudus,  k?  notiek  da?os  uz??mumos,  kur  vad?t?js  uzskata  sevi
augst?k par citiem. Ka vi?am ir  vara,  un  ar  t?s  pal?dz?bu  var  padotos
neuzskat?t par sev l?dz?giem, bet zem?k. Vad?t?jam nepiecie?ams  sadarboties
ar savu darba grupu, ar savu “bossu”  (  ?pa?nieku  ),  ar  citiem  uz??muma
mened?eriem.
      Nereti mened?eri organiz? sav? uz??mum? cie?as,  var  teikt  “?imenes”
attiec?bas. Bet tas savuk?rt trauc? sadarb?bai  un  norm?l?m  attiec?b?m  ar
citiem uz??muma darbiniekiem. Darba grupa p?rv?r?as par savdab?gu  reli?isko
organiz?ciju  ar  likumiem,  m?r?iem  un  noteikumiem,  kas   saprotami   un
pie?emami tikai ?ai grupai  un  t?s  vad?t?js  paliek  –  par  organiz?cijas
?dolu.  Grupas  uzman?ba  tiek   virz?ta   iek?pus?,   perspikt?va   krietni
sa?aurin?s, samazin?jot uz??mum? t?s aug?anas potenci?lu.
      No  citas  puses  ja  vad?t?js  pamet  savu  kolekt?vu,  velt?  vair?k
uzman?bas apk?rt?jiem, tas viss samazin grupas darba kvalit?ti un apjomu.
      Labam mened?erim vienm?r ir interesantas visas uz??muma  intereses  un
probl?mas.  Vi??  cen?as  sabalans?t  grupas,  “bossa”  un  citu  komp?nijas
mened?eru intereses.
                                 Varas veidi
    M?sdien?gs mened?ments pielieto daudzas varas veidus, bet es grib?tu
izdal?t no tiem svar?g?kus un efekt?v?kus. Tos, kurus visbie??k pielieto
gan vad?t?js, uz??muma, kuru es izv?l?jos k? p?t?juma objektu, gan tos,
kurus pielieto netik veiksm?gi uz??m?ji.
 > form?l? (tradicion?la) vara
 > atalgojuma vara
 > piespiedu vara
 > eksperta vara
 > person?bas vara
             Ar t?s pal?dz?bu tiek sasniegti, k? ar? izg?zti, gan mazi, gan
lieli projekti un m?r?i, kurus nav iesp?jams ?stenot bez mened?menta
korektas organiz?cijas, bez pareiza vad??anas stila.
                               Vad??anas stili
    . autorit?rais stils — stils par kuru var?tu teikt – dikt?torisks, m?r?i
      tiek sasniegti neskatoties uz podoto velm?m, nepiecie?am?bu un
      ieteikumiem.
    . direkt?vi kole?i?lais stils – b?t?b? t?ds pats, k? iepriek??jais
      stils, bet pie?emot l?mumu vienp?rsoniski, vad?t?js dal?s ar
      padotajiem, inform? par savu risin?jumu, bet apspriest, tom?r, to
      neviens nevar.
    . kole?i?lais stils — l?mumi tiek pie?emti kop?gi ar padotajiem, bet
      vad?taja balss ir iz??iro?a.
    . kole?i?li liber?lais stils – l?mumumi tiek pie?emti p?c konsult?cijas
      ar darba kolekt?vu.
    . liber?lais stils — vad?t?js minim?li iejaucas kolekt?va darb?, kas,
      manupr?t, ir ?oti nepareizi, jo tom?r vad?t?jam ir j?b?t l?derim un
      vi?am ir j?saka p?d?jais galav?rds, jo vi?? ir t? persona, kura ir
      atbild?ga par uz??muma darb?bu un person?la organiz?ciju.
    . administrat?vais stils – galven? vad?t?ja uzman?ba tiek virz?ta padoto
      form?lajiem pien?kumiem.
    . distances stils — vad?t?ja darbs un autorit?te neizauc nek?du ?aubu,
      bet vad?t?js cen?as izb?gt neform?las attiec?bas, no k? rodas
      nepareizs vad?t?ja t?ls starp person?lu.
    . kontakta stils — kontakts ir atrasts, bet joproj?m vad?t?js cen?ans
      izb?gt p?r?k tuvas neform?las gaisotnes.
    . m?r?virziena stils — vad?t?ja viedoklis izpau?as virzien? sasniegt
      k?du no svar?g?kiem m?r?iem, kas tiek uzst?d?ti org?niz?cijai.
    . dele??jo?ais stils – padotajiem tiek dotas pilnvaras pie?emt l?mumus
      vair?k, nek? p?rejos vad??anas stilos, ar to ar? rodas vad?t?ja
      autorit?tes, varas un funkciju z?dums.
   Komp?nij? tiek pielietoti kombin?ti vad??anas stili, jo  pieturoties  pie
k?da viena, organiz?cijas darb?ba  b?tu  ierobe?ota  un  l?mumu  pie?em?anas
meh?nizms neiztur?tu kritikas, k? no  vad?t?ja  puses,  (  ja  pielietojamie
stili dotu vair?k pilnvaru padotajiem ), k? ar? no darbinieku puses,   (  ja
izv?l?t? vad??anas stil? domin? vien?gi mened?eris ).
   T?tad, sabalans?ti — kole?i?lais  un  kole?i?li  liber?lais  stili,  dot?
uz??mum?,  dod  iesp?ju  vad?t?jam  un  padotajiem  konsult?ties,   analiz?t
r?c?bu, kori??t un pie?emt vien?go pareizo l?mumu,  kas  apmierina  uz??muma
dalibnieku liel?ko da?u.
           Ir svar?gi att?st?t uz saglab?t draudz?gas attiec?bas:
                               “elko?a saj?ta”
      Garast?voklis, kolekt?va gars, saj?ta,  ka  esi  kolekt?va  neat?emama
sast?vda?a –  ?oti  svar?gi  faktori  grupas  darb?b?.  Cilv?kiem  ir  gr?ti
str?d?t un t?r?t sp?kus lai pan?kt kop?jus, teor?tiskus sasniegumus:  t?dus,
ka “pe??a”, vai “kvalit?te”, kad vi?i tie?i nesaskaras ar tiem. Vi?i  ?akl?k
str?d?, kad  atalgojums  ir  moment?ls,  t?ds  ka  veicin?jums,  materi?lais
atbalsts vai parasti vi?iem  ir  pat?kami  apvienojoties  grup?  veikt  k?du
darbu kop?. T?du kuru vi?i nav sp?j?gi veikt katrs atsevi??i.
      Uz??mum?, kuru es izp?tu,  ar?  ir  t?das  attiec?bas.  Kol??i  cen?as
izpal?dz?t viens-otram ne tikai darba process?,  bet  ar?  ?rpus  darba,  ja
k?dam ir nepiecie?ama pal?dz?ba — tad to var sa?emt! Es uzskatu, ka  tas  ir
viens  no  svar?g?kiem  organiz?cijas  vad?t?ja  sasniegumiem  –   no   sava
kolekt?va izv?jdot – komandu.
                                  Nosl?gums
      Cilv?ks sast?da organiz?cijas pamatu, tas b?t?bu un bag?t?bu. Tom?r no
mened?menta poz?cijas  nedr?kst  run?t  par  cilv?ku  visp?r,  jo  katrs  ir
unik?ls. Cilv?ki izturas da??di, katram ir  savi  viedok?i,  attieksme  pret
savu nodarbo?anos, pret organiz?ciju, pret saviem pien?kumiem; cilv?kiem  ir
da??das vajadz?bas, to motivi pret darb?bu  var  krietni  at??irties.  T?pat
cilv?ki da??di saprot apk?rt?jo cilv?ku realit?ti, k?  ar?  savu  realit?ti,
vi?u vid?. Tas viss mums izsaka, ka cilv?ku  un  organiz?cijas  vad??ana  ir
?rk?rt?ji gr?ta lieta,  k?  ar?  tan?  pa??  moment?  t?  ir  ?oti  svar?ga,
atbild?ga  un  nepiecie?ama  organiz?cijai.  Mened?erim  daudz  j?zina   par
cilv?kiem, par tiem, ar kuriem vi??  str?d?,  lai  me?in?t  veiksm?gi  vad?t
tos.
      Bet probl?ma vad?t cilv?kus organiz?cij? nebeidzas tikai ar attiec?b?m
starp darbnieku un  mened?eri.  Katr?  organiz?cij?  cilv?ks  str?d?  kol??u
lok?, darba biedru vid?. Vi?? ( cilv?ks )  ir  neform?lo  un  form?lo  grupu
biedrs. Un tas savuk?rt ?oti ietekm? vi?u,  vai  tas  pal?dz  att?st?t  savu
iek??jo  potenci?lu,  vai  samazin  gribi  str?d?t  pilveid?gi,  no   visiem
sp?kiem. Grupas sp?l? sv?r?gu lomu katra organiz?cijas biedra  dz?v?.  T?p?c
mened?erim j?iev?ro ?o  faktu  pie  darba  organiz?cijas,  kadru  vad??anas,
uzsverot katru str?dnieku k? indiv?du, kuram ir  savas  ?pa??bas,  raksturs,
k? speci?lista, iel?gtu  izpild?t  noteiktu  darbu,  k?  grupas  da?u,  kur?
izpilda noteiktu lomu grupas uzved?b?, un k? cilv?ku, kur?  m?c?s  un  maina
savu uzved?bu attic?gi uzved?bas m?c?bas principiem.
                            Literat?ras saraksts
     1. “Mened?ments” Val?rijs Praude, Jakovs Be??ikovs. R?ga, 2001.
     2. Психология личности / под ред. Гипперейтер Ю. Б., Пузырея А. А. –
        Москва, 1990.
     3. “Vad??anas pamati” D. ??iltere, R?ga, 1999.
     4. “Strat??isk? vad??ana” J. Caune, A. Dzedons, L. P?tersons R?ga,
        1999.
————————
                                 Nov?rt?t?ji
                                Programm?t?ji
                            Apdro?in?sanas noda?a
[pic]
                              ?ener?lmened?eris
                                   Jurists
                               Administr?tors
                               Ofissmened?eris
                                   M?kleri